strīpa
strīpa -as, s.; sar.
1.Svītra.
PiemēriKrūzes dibens no ilgas lietošanas bija kļuvis tumšs, bet ap kaklu tai vēl koši mirdzēja zaļa strīpa ar baltiem punktiņiem blakus.
Stabili vārdu savienojumi
2.Rinda.
Piemēri«Jūs divi [pļāvēji] - kad tiekat malā, ejiet, appļaujiet avoksnāju un apkapājiet ap krūmiem, tā kā tā tur strīpā nevar izstiepties.»
Stabili vārdu savienojumiTurēties strīpā.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz strīpas, arī būt strīpā. Tikt uz strīpas, arī tikt strīpā.
Avoti: 7-2. sējums