streikot
streikot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
PiemēriTiesības streikot.
- Tiesības streikot.
- Marselas ostā streikoja dokeri, un divas nedēļas mēs gaidījām streika beigas, lai varētu izkraut kuģi..
- Strādnieki un zvejnieki bija tuvu izmisumam, bieži streikoja, izgāja ielās, prasīdami darbu un maizi.
- 22. nedēļu streiko.. rūpnīcas strādnieki, protestēdami pret uzņēmēju lēmumu atlaist 100 viņu biedru.
2.parasti 3. pers.; sar. Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem. Būt tādam, kam ir traucējumi.
PiemēriViņš zināja - Zentai reizēm streiko sirds..
- Viņš zināja - Zentai reizēm streiko sirds..
- Apbrīnojama ir sirmā mākslinieka nenogurdināmība, kaut arī veselība jau sen sākusi streikot. Joprojām viņš ar saviem gleznošanas piederumiem agrajās rīta stundās dodas dabā.
- Vīrieši labāk izprot tehniku, viņi jau pēc dzirdes var noteikt, ka mašīnā kaut kas sāk streikot..
Avoti: 7-2. sējums