Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
striķis
striķis -ķa, v.; sar.
Virve, aukla.
Piemēri..sienā bija vadzis, pie kura vectēvs vija striķus.
  • ..sienā bija vadzis, pie kura vectēvs vija striķus.
  • Sniedze jumta skaidu klēpi ieņēma divos striķos un ar šo nastu plecos kāpa uz šķūņa jumta.
  • Rudenīgi dzestra un lipīgi slapja migla lien zem tēva vecajiem svārkiem, kuri, sajozti ar striķa galu, nokarājas līdz kailajiem ceļgaliem.
Stabili vārdu savienojumiNervi kā striķi. Visi striķi trūkst.
Avoti: 7-2. sējums