striķis
striķis -ķa, v.; sar.
Virve, aukla.
Piemēri..sienā bija vadzis, pie kura vectēvs vija striķus.
- ..sienā bija vadzis, pie kura vectēvs vija striķus.
- Sniedze jumta skaidu klēpi ieņēma divos striķos un ar šo nastu plecos kāpa uz šķūņa jumta.
- Rudenīgi dzestra un lipīgi slapja migla lien zem tēva vecajiem svārkiem, kuri, sajozti ar striķa galu, nokarājas līdz kailajiem ceļgaliem.
Stabili vārdu savienojumiNervi kā striķi. Visi striķi trūkst.
- Nervi kā striķi idioma — Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
- Visi striķi trūkst idioma — Saka, ja notiek kas ļoti nevēlams.
Avoti: 7-2. sējums