Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
strupulis
strupulis -ļa, v.
Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
Piemēri..zootehniķis.. nepamana pagalam nodilušo slotas strupuli kūts stūrī, kas būtu jānomaina ar jaunu.
  • ..zootehniķis.. nepamana pagalam nodilušo slotas strupuli kūts stūrī, kas būtu jānomaina ar jaunu.
  • Dzēris tikai paluncina astes strupuli..
  • Man nebija ne jausmas, vai arī lazda līdzīgi kārklam spēj iesakņoties zemē no iesprausta zara strupuļa.
Avoti: 7-2. sējums