Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
strutojošs
strutojošs -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → strutot.
2.Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos. Strutains.
PiemēriTermometra dzīvsudraba stabiņš apstājās pie četrdesmit. Ārsts konstatēja strutojošo angīnu..
Avoti: 7-2. sējums