sturmēt
sturmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
1.Uzbrukt (kādam objektam) bruņotā cīņā.
PiemēriPirmā vācu aizsardzības līnija ir pārrauta, strēlnieki sturme otro.
- Pirmā vācu aizsardzības līnija ir pārrauta, strēlnieki sturme otro.
- Latviešu strēlnieku ziemsvētku kaujās viņu ievainoja pirmo reizi, otro reizi, kad sturmēja Ziemas pili..
- pārn. Jānis Pliekšāns ir studējis jurists un tāpēc zina, ka cariskā likumība ir mēma siena, mūris, kas jāsturmē nepagurstoši, diendienā, un tāpēc raksta arvien jaunus papīrus.
- pārn. Tā nu ar smagu sirdi tika nolemts - Kārlis vēl vienu gadu paliks mājās, lai nākošajā rudenī kopā ar Vilni abi sāktu tā pa īstam sturmēt gudrības pili.
1.1.pārn. Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriJauni spekulantu bari sturme vilcienu... Atspiezdami sargus, kliegdami, lādēdamies sabrūk vagonos.
- Jauni spekulantu bari sturme vilcienu... Atspiezdami sargus, kliegdami, lādēdamies sabrūk vagonos.
- Katrā stacijā vagonus sturmēja jauni pasažieru bari.
- ..tas [pūlis] mēģina sturmēt kabinetu.
Avoti: 7-2. sējums