subjektīvs
subjektīvs -ais; s. -a, -ā
subjektīvi apst.
Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs. Saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri.
PiemēriSubjektīva uztvere.
- Subjektīva uztvere.
- Subjektīva kritika.
- Subjektīvs vērtējums.
- Subjektīvais faktors, kas veicināja jaunu problēmu risinājumus mūsu glezniecībā un aktivizēja visu mākslas dzīvi, ir.. jaunās paaudzes ienākšana mākslā.
- Cilvēks atsakās no kāda uzdevuma, jo godīgi apzinās, ka dažādu objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ nespēs to veikt labi un laikā.
- Patikt mums patīk daudz kas, patikšana ir katra indivīda subjektīva attieksme pret kaut ko..
- Subjektīvā ideālisma pārstāvji estētikā apgalvo, ka visas vērtības mākslas darba saturā ienes ar sabiedrību nesaistīts, objektīvās īstenības likumībām nepakļauts radītājs indivīds, viņa domu, jūtu un ideālu vienreizība.
Stabili vārdu savienojumiSubjektīvais ideālisms. Subjektīvās tiesības.
- Subjektīvais ideālisms filoz. — Ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
- Subjektīvās tiesības jur. — Tiesības, kas ir piešķirtas noteiktai juridiskai vai fiziskai personai ar likumu.
Avoti: 7-2. sējums