substance
substance -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.filoz. Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā. Tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.).
Piemēri..telpa un laiks, pēc Leibnica domām, ir pašas substances esamības formas. Leibnics ģeniāli nojauta šo sakarību.
2.Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
PiemēriAcs ābols ir gandrīz lodveidīgs. Tā pamatmasu un reizē centrālo daļu veido dzidrs, caurspīdīgs stiklveida ķermenis, kuram ir galertveida substance.
Avoti: 7-2. sējums