substance
substance -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.filoz. Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā. Tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.).
Piemēri..telpa un laiks, pēc Leibnica domām, ir pašas substances esamības formas. Leibnics ģeniāli nojauta šo sakarību.
- ..telpa un laiks, pēc Leibnica domām, ir pašas substances esamības formas. Leibnics ģeniāli nojauta šo sakarību.
2.Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
PiemēriAcs ābols ir gandrīz lodveidīgs. Tā pamatmasu un reizē centrālo daļu veido dzidrs, caurspīdīgs stiklveida ķermenis, kuram ir galertveida substance.
- Acs ābols ir gandrīz lodveidīgs. Tā pamatmasu un reizē centrālo daļu veido dzidrs, caurspīdīgs stiklveida ķermenis, kuram ir galertveida substance.
- Pasaule, kā iedomājās Kardāns [16. gadsimtā], sastāv no trim substancēm - zemes, ūdens un gaisa.
- Sniegs daļēji bija vēju nolaizīts, daļēji saules saēsts, ne ar ko tas neatgādināja sākotnējo substanci..
- pārn. Jāņa Kubiļa māksla ir apveltīta ar.. spēju atklāt pašu mīlestības substanci, piešķirt vieliskumu šīm nenotveramajām un mainīgajām jūtām.
- pārn. Viņš ir pārliecināts, ka vienīgā dzīves vērtība ir skaistums. Skaistums kā dzīves substance..
Avoti: 7-2. sējums