Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
suga
suga -as, s.
1.Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
PiemēriSistemātiķi diezgan vienprātīgi izdala dažāda ranga taksonus un nosaka to hierarhiju: sugas apvieno ģintī, ģintis - dzimtā, dzimtas - kārtā (dzīvniekus) vai rindā (augus), kārtas un rindas grupē klasēs, bet tās - tipos (dzīvniekus) un nodalījumos (augus).
1.1.Dzīvnieku vai auga šķirne.
PiemēriViņa [kucīte] bija no putnu suņu sugas un ļoti skaista.
1.2.ģen.: sugas, adj. nozīmē Tāds, kas pilnīgi atbilst šīs pamatvienības, arī kādas šķirnes, parasti saimnieciski nozīmīgajām, pazīmēm.
PiemēriSugas suns.
2.Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
PiemēriVajadzības gadījumā tos [zaudējumus] atlīdzina īpašniekam ar tās pašas sugas un kvalitātes priekšmetiem vai arī samaksā to vērtību pēc valsts cenām..
Stabili vārdu savienojumiKāršu suga. Sugas jēdziens. Sugas vārds.
3.sar. Grupa, kurā ietilpst cilvēki ar līdzīgām īpašībām.
PiemēriReti kāds tik ilgi dzīvo... Bet kas var zināt? Viņš veclaiku cilvēks... stipras sugas.
Avoti: 7-2. sējums