sulīgums
sulīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sulīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVecākiem jāiemāca bērniem nekad neēst nepazīstamus augļus, lai arī tie ar savu spilgtumu un sulīgumu ir ļoti kārdinoši.
3.Vispārināta īpašība → sulīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..tēlu sulīgums, to krāsainība jau arī īsti pa rokai Akadēmiskā drāmas teātra aktieriem.
Avoti: 7-2. sējums