superintendents
superintendents -a, v.
1.Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
PiemēriLuterāņu baznīcas pārraudzību [Kurzemes] hercogs uzdeva īpašai amatpersonai - superintendentarn, kas dzīvoja Jelgavā un skaitījās noteicošā autoritāte baznīcas iekšējās un ticības lietās.
2.Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
3.Policijas ierēdnis (Anglijā).
Avoti: 7-2. sējums