Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
superpozīcija
superpozīcija -as, s.
1.Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
PiemēriSvārstību superpozīcija.
2.mat. Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā. Šādas ievietošanas rezultāts.
Avoti: 7-2. sējums