Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
supozitorijs
supozitorijs -a, v.; farm.
Mīksta zāļu forma, ko ievada taisnajā zarnā.
PiemēriJa kaut kādu iemeslu dēj zāles nevar ievadīt caur muti, tās var ievadīt caur taisno zarnu svecīšu (supozitoriju, tapiņu).. veidā.
Avoti: 7-2. sējums