suļķēt
suļķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.; niev.
1.Ļuļķēt. Smēķēt.
Piemēri..vecis to vien zina kā dienu dienā suļķēt smirdīgu tabaku, kuru pats.. nez kāpēc par cigāru tabaku sauc.
1.1.intrans.
Piemēri..[Pēteris] pīpoja papirosu pēc papirosa. Viņa atskatījās vēlreiz. «Vai tu vienmēr tik briesmīgi suļķē?»
Avoti: 7-2. sējums