sveķains
sveķains -ais; s. -a, -ā
sveķaini apst.
1.Tāds, kas satur sveķus. Tāds, kurā ir sveķi. Tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
PiemēriSveķains skals.
1.1.Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem. Tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
PiemēriRokas sveķainas un melnas. Pirksti līp kopā..
2.Tāds, kam ir, parasti egļu, priežu, sveķu smarža, garša. Tāds, kas ir raksturīgs, parasti egļu, priežu, sveķiem (par smaržu, garšu).
PiemēriSveķaina un sausa meža gaisa vietā jūs apdveš zāļu velgā dvaša.
Avoti: 7-2. sējums