svešums
svešums -a, v.; parasti vsk.
1.Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
Piemēri..man gribējās pastāstīt par krievu meiteni, kuru liktenis ilgu klejojumu gados aizvedis svešumā.
2.Vispārināta īpašība → svešs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVisur bažīgi pretī raudzījās sveši cilvēki, saņēma nelaipni, izskatījās paši savu rūpju nomākti. Zēna piedzīvojumu kāre bija ātri izsīkusi, redzot, ka svešums visur apmēram vienāds.
4.Vispārināta īpašība → svešs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTā svešums starp viņiem [laulātajiem] ar katru dienu auga lielāks. Valentīna bij kļuvusi pavisam apātiska.
Avoti: 7-2. sējums