sveķot
sveķot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
PiemēriPriede sveķo.
- Priede sveķo.
- Ievainotie koki sveķoja. Sveķi tecēja pa koku stumbriem zemē, kur sakrājās lielākās vai mazākās piciņās.
- ..siltākam laikam iestājoties, egles sāks sveķot.
2.trans. Klāt, ziest ar sveķiem.
Avoti: 7-2. sējums