svešums
svešums -a, v.; parasti vsk.
1.Nepazīstama, sveša zeme, vieta, teritorija u. tml. Zeme, kas (kādam) nav dzimtene. Svešatne.
Piemēri..man gribējās pastāstīt par krievu meiteni, kuru liktenis ilgu klejojumu gados aizvedis svešumā.
- ..man gribējās pastāstīt par krievu meiteni, kuru liktenis ilgu klejojumu gados aizvedis svešumā.
- Ceļot ir labi. Ne tikai tādēļ, ka pieņemamies gudrībā savā profesijā, bet arī tādēļ, ka, no svešuma kalna raugoties, dzimtā mala ir daudz mīļāka.
- Viņi [bēgļi] iet nesteigdamies, jo dzimteni zaudējušiem, tāpat kā mirušiem, nav kur steigties - vienus gaida svešums, otrus kapu smiltis.
- pārn. Kā no svešuma pārstādīts koks pārveido zarus pēc savas jaunās dzimtenes saules un vējiem, tā katras mājas pagājības vara izliec un pārveido cilvēkus.
2.Vispārināta īpašība → svešs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVisur bažīgi pretī raudzījās sveši cilvēki, saņēma nelaipni, izskatījās paši savu rūpju nomākti. Zēna piedzīvojumu kāre bija ātri izsīkusi, redzot, ka svešums visur apmēram vienāds.
- Visur bažīgi pretī raudzījās sveši cilvēki, saņēma nelaipni, izskatījās paši savu rūpju nomākti. Zēna piedzīvojumu kāre bija ātri izsīkusi, redzot, ka svešums visur apmēram vienāds.
3.Vispārināta īpašība → svešs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriApkaimes svešums.
- Apkaimes svešums.
4.Vispārināta īpašība → svešs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTā svešums starp viņiem [laulātajiem] ar katru dienu auga lielāks. Valentīna bij kļuvusi pavisam apātiska.
- Tā svešums starp viņiem [laulātajiem] ar katru dienu auga lielāks. Valentīna bij kļuvusi pavisam apātiska.
- ..viņu savstarpējās attiecībās beidzamajā laikā bija ieviesusies kaut kāda neuzticība, svešums..
Avoti: 7-2. sējums