svešķermenis
svešķermenis -ņa, v.; med.
Priekšmets, kas it iekļuvis vai ievadīts organismā pa dabisku atveri vai ķermeņa virsmas ievainojumu un palicis audos, slēgtos ķermeņa dobumos, dobos orgānos. Arī parazīts, nevēlams sāļu veidojums organismā.
PiemēriIzņemt no acs svešķermeni.
- Izņemt no acs svešķermeni.
- Leikocītu spēju ietvert un sagremot svešķermeņus vai to daļas pirmo reizi novērojis un aprakstījis I. Mečņikovs, kurš šo parādību nosauca par fagocitozi.
- Svešķermenis, iekļūdams elpošanas ceļos, tos kairina, izraisa klepošanu..
- Kā vienmēr, arī tagad sevi atgādināja pārciestās kaites. Krūtīs, kreisajā pusē zem atslēgas kaula, pulsēja trula sāpe, it kā tur būtu iestrēdzis kāds svešķermenis.
- pārn. ..svešā gaumē iekārtotie dzīvokļi kaitināja ar sajūtu, ka viņš te ir svešķermenis, kas ienācis citu ļaužu dzīvē un traucē viņu ikdienas ritmus un ērtības.
- pārn. ..tur [laukos] ir vide, kas palīdz cilvēkam par zemnieku tapt. Tagad, kad mēs esam kļuvuši svešķermeņi dabai, mums jānāk šurp atpakaļ.
Avoti: 7-2. sējums