Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sviest
sviest sviežu, svied, sviež, pag. sviedu; trans.
1.Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Mest (1).
PiemēriSviest sniega pikas.
  • Sviest sniega pikas.
  • Pats esmu dažreiz akmeņus sviedis - pār upēm un jumtiem tos bērnībā lidinājis.
  • ..virsleitnants skrējienā sviež rokas granātu, kas sprāgst uz ierakuma malas..
  • Redz, kur vīri, redz, kur roka - Pār Daugavu šķēpu svieda!
  • pārn. ..Un viļņu dēliņš, burbulīts [burbulītis], Sviež priecīgi cepuri gaisā..
Stabili vārdu savienojumiSviest (arī mest) naudu zemē (arī vējā).
1.1.Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
PiemēriMuldiņu saimnieks kā sviests pazuda rijā, šie te bēga no svešiem tāpat kā Vīkuļu Lejas.
  • Muldiņu saimnieks kā sviests pazuda rijā, šie te bēga no svešiem tāpat kā Vīkuļu Lejas.
  • ..no spaiņa izšāvās pirmās liesmu mēles.. Kā atsperes sviesti, puikas pieklupa pie kārts un elsdami slēja to augšā.
Stabili vārdu savienojumiKā (lingas, arī atsperes) sviests (biežāk mests).
2.Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur). Mest (2).
PiemēriSviest kartupeļus kastēs.
  • Sviest kartupeļus kastēs.
  • Es sviežu linu saujas mārkā pļavas malā, un Mārtiņš pieved.
  • ..pāri [tīrumam] iet sējējs, atgāzies atpakaļ zem sētuves smaguma. Viņš iet nesteigdamies un platiem roku vēzieniem sviež paša artā zemē zeltainus graudus..
  • ..es upē kapeiku sviežu kā zelta zivs zvīņu maziņu.
  • pārn. Mans mūžs - mana jūra,.. Kas vārdus no zemūdens dzīlēm Saujā man sviež.
Stabili vārdu savienojumiSviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā.
2.1.Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
PiemēriAbas matu bizes melnās Skuķis pāri pleciem sviež..
  • Abas matu bizes melnās Skuķis pāri pleciem sviež..
  • Bez komandas mēs metamies uz priekšu, skrējienā sviezdami pie pleca šautenes..
  • pārn. Vējš plivināja mēteļa stūrus un šalli svieda pāri plecam.
2.2.Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
PiemēriUznāca lielās janvāra kaujas. Viņus [strēlniekus] atkal svieda pret ienaidnieka durkļiem.
  • Uznāca lielās janvāra kaujas. Viņus [strēlniekus] atkal svieda pret ienaidnieka durkļiem.
2.3.Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
PiemēriPēkšņā dusmu lēkmē viņa satvēra uz galda gulošo.. grāmatu un svieda Laumai. Grāmata aizlidoja garām un nokrita uz grīdas..
  • Pēkšņā dusmu lēkmē viņa satvēra uz galda gulošo.. grāmatu un svieda Laumai. Grāmata aizlidoja garām un nokrita uz grīdas..
  • ..viņš pakampa sprunguli, atvēzējās un svieda dzenim, kas skanīgi kala priedes stumbru.
  • pārn. Vējš svieda logā krusu, koki dārzā brakšķēja un šņāca..
  • pārn. Migla pļavā skalo stiebrus, rasu bērzu lapās sviež.
2.4.intrans.
PiemēriBet tik lēti padoties viņa negribēja. Viņa sameklēja tīrumā akmeņus un svieda ar tiem zirga sitējam.
  • Bet tik lēti padoties viņa negribēja. Viņa sameklēja tīrumā akmeņus un svieda ar tiem zirga sitējam.
  • Nesvied velnam ar akmeni, ka dievam netrāpi.
2.5.pārn. Likt nonākt (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
Piemēri«Ar šautenēm taisnībai muti nevar aizbāzt.. Bet, ja par taisnību sviež cietumos, tad vediet līdzi mani vienu pašu.»
  • «Ar šautenēm taisnībai muti nevar aizbāzt.. Bet, ja par taisnību sviež cietumos, tad vediet līdzi mani vienu pašu.»
  • Ak, viņi cietumā liks mani sviest, Tur manas mūža dieniņas dziest..
3.Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost). Mest (3).
Piemēri«Tūlip svied tās meijas nost un meklē rīksti rokā! Vai lopi līdz vakaram lai kūtī stāv?»
  • «Tūlip svied tās meijas nost un meklē rīksti rokā! Vai lopi līdz vakaram lai kūtī stāv?»
  • «Nāc žigli iekšā!» rokas pa gaisu svaidīdama, pavēlēja sieva. «Te sabraukuši visādi un grib mūs sviest ārā.»
  • pārn. Man gribas no lūpām projām sviest Ikdienas vairogu - smīnu..
3.1.Savienojumā ar «nost»: strauji ģērbt nost.
Piemēri..kamzoļus.. viņš pirmajā laikā svieda ātrāk nost nekā citi pļāvēji.
  • ..kamzoļus.. viņš pirmajā laikā svieda ātrāk nost nekā citi pļāvēji.
3.2.Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
PiemēriVieglu roku mēs metam tos ārā - Vecos krāmus, kas neiederas. Arī šo lampu var projām sviest. Mēs uz gaišāku ceram.
  • Vieglu roku mēs metam tos ārā - Vecos krāmus, kas neiederas. Arī šo lampu var projām sviest. Mēs uz gaišāku ceram.
  • «Nav nu gan cilvēkiem prāta! Palagam jau katrreiz izdilst vidus... Vai tad tāpēc tūliņ jāsviež projām?...»
4.Teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni. Mest (6).
Piemēri..sviež meitene laiviniekam pretī vārdus kā lepnu priežu adatas.
  • ..sviež meitene laiviniekam pretī vārdus kā lepnu priežu adatas.
  • Robis vienmēr pārlasīja tādas [grāmatas] lappuses, kur uz nāvi notiesātais vēl pie karātavām sviež lepnus vārdus..
  • Cik viegli tika sviesti smagi vārdi! Man bij jau aizmirsies, ka var tā sviest: Bez zibeņiem, bez pērkoniem, bez dārdiem, Kā rotaļā, kad gribas pasmieties.
5.Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest7.
Piemēri..visai apkārtnei pāri augstu gaisā stāvēja garais skurstenis... Cik lepni izskatīsies, kad viņš gaisā sviedīs dūmu mutuļus..
  • ..visai apkārtnei pāri augstu gaisā stāvēja garais skurstenis... Cik lepni izskatīsies, kad viņš gaisā sviedīs dūmu mutuļus..
  • Dūc rūpnīcas. Tās slejas, liesmas sviežot..
  • Man pretī rūpnīca caur rēno rīta gaisu sviež tvaika mutuļus un dūmu grīstes veļ..
5.1.Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
PiemēriJūra rēca kā lauva, svieda gaisā baltas putu krēpes un šaudīja zilas viļņu mēles pāri kuģu malām.
  • Jūra rēca kā lauva, svieda gaisā baltas putu krēpes un šaudīja zilas viļņu mēles pāri kuģu malām.
  • Viņš [ezers] pretī krastam zaļus viļņus sviež Un brīžam gaisā baltas putas šķiež.
5.2.Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) – par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
Piemēri..paskaties - caur balto nakti sviež Vēl arī mēness savu gaismu blāvo..
  • ..paskaties - caur balto nakti sviež Vēl arī mēness savu gaismu blāvo..
  • Šur tur plaiksnījās spoži laukumi - tās bija pilsētas, kas svieda augšup elektrisko gaismu no logiem un ielu laternām.
  • Tikai jūras vējš gaudoja ielu krustojumos un nemierīgi šūpoja spuldzes, kas svieda pret zemajiem mākoņiem violetu atspīdumu.
5.3.Savienojumā «sviest ēnu»: radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
PiemēriAbpus vilciena pletās zaļoksnēju bērzu birzs. Koki svieda pret vagoniem garas, salocītas ēnas.
  • Abpus vilciena pletās zaļoksnēju bērzu birzs. Koki svieda pret vagoniem garas, salocītas ēnas.
  • Brīvības bulvāra platais un masīvais tilts kanāla zaļganajā ūdenī svieda tumšas ēnas.
5.4.Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
PiemēriVecākais dēls paskatās visapkārt. Sarkanais āboliņš sabozies, pienene raud, un mēļā tīruma piparmētra sviež pretī rūgtu smaržu.
  • Vecākais dēls paskatās visapkārt. Sarkanais āboliņš sabozies, pienene raud, un mēļā tīruma piparmētra sviež pretī rūgtu smaržu.
  • Spīd gundegas un margrietiņas māj, un āboliņš kveld, smaržu sejā sviezdams..
6.Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju). Arī mest8.
PiemēriGrundulis iestenējās, metās atkal gultā apkārt un svieda roku tā, ka notrieca no krēsla glāzi..
  • Grundulis iestenējās, metās atkal gultā apkārt un svieda roku tā, ka notrieca no krēsla glāzi..
  • ..Ģirts, sviezdams kāju pāri zirga kaklam, izlēca no segliem..
  • pārn. Sviež ozols pret vēju rokas..
  • pārn. ..viscauru nakti bāka rokas pret debesīm sviež.
7.Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.). Mest (11).
PiemēriEs naktī sapni redzēju: Es biju tilts zem tūkstoš kājām, Pār melnu aizu pāri sviests, Man pāri ļaužu drūzma gāja.
  • Es naktī sapni redzēju: Es biju tilts zem tūkstoš kājām, Pār melnu aizu pāri sviests, Man pāri ļaužu drūzma gāja.
  • pārn. Ziedi, mana varavīksne! Augstu tiltu pār pasauli svied!
  • pārn. Vai tāds gan mācēs nelaimē tev laipu sviest: Pats cietis nav, bet tikai citiem licis ciest.
8.Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
PiemēriMedu sviežot, tajā nokļūst dažādi piemaisījumi, kas.. kalpo par kristalizācijas centriem, tādēļ izsviestais medus kristalizējas ātrāk nekā šūnu medus.
  • Medu sviežot, tajā nokļūst dažādi piemaisījumi, kas.. kalpo par kristalizācijas centriem, tādēļ izsviestais medus kristalizējas ātrāk nekā šūnu medus.
Stabili vārdu savienojumiSviest (arī mest, laist) pār bortu. Sviest (arī mest) pār kanceli.
Avoti: 7-2. sējums