Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
svilpaunieks
svilpaunieks -a, v.; etn.
Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
PiemēriLatviešu keramikā sīkplastikas tradīcijas ir ļoti senas... to pamatā ir savdabīga «rotaļa ar mālu», tā pārvēršana miniatūros, visbiežāk humoristiskos tēlos - spēļlietiņas, svilpauniekos un tamlīdzīgi.
Avoti: 7-2. sējums