Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sātans
sātans -a, v.; rel., mit.
1.Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Velns.
PiemēriSātana kults.
Stabili vārdu savienojumiKā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts.
1.1.pārn.; sar. Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
PiemēriRatu meistars viens pats palicis dibenistabā.. Vanags viņu sapurināja krietni. «Tev domāt! Vai tu, sātan, man tos ratus taisi ar' vai nē?»
Avoti: 7-1. sējums