Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sēdināt
sēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriTas jau tā pēc tradīcijām: jo cienīgāks, jo augstāk galda galā... viņas sēdinās papus, kur katrai pienākas.
  • Tas jau tā pēc tradīcijām: jo cienīgāks, jo augstāk galda galā... viņas sēdinās papus, kur katrai pienākas.
  • Upīšu Mārtiņš pirmais apgrieza savu divjūga ori un sēdināja tur virsū visus [bēriniekus], kas bij ieradušies kājām..
  • Rita mūs sēdina pie pītā galda zem liepas.
2.tehn. Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu.
Avoti: 7-1. sējums