sērdienis
sērdienis -ņa, v.
sērdiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; t. poēt.
1.Bērns, kas zaudējis abus vecākus. Bārenis.
PiemēriSkolā mums stāstīja - bārenim neesot tēva vai mātes, sērdienim neesot abu vecāku.
- Skolā mums stāstīja - bārenim neesot tēva vai mātes, sērdienim neesot abu vecāku.
- Viņas mūžs ir pašaizliedzīgas varonības pilns, jo viņa to atdod citiem - kara un fašisma gados par sērdieņiem kļuvušajiem bērniem.
2.Apspiests, ekspluatēts cilvēks. Bārabērns (1).
PiemēriSērdieņi - dažādu cēloņu dēļ smagā feodālā atkarībā nokļuvuši agrīnie dzimtcilvēki.
- Sērdieņi - dažādu cēloņu dēļ smagā feodālā atkarībā nokļuvuši agrīnie dzimtcilvēki.
- No mātes K. Barons mantojis enerģiju, sīkstumu, neatlaidību, jo šīs īpašības viņai bija vajadzīgas pēc vīra Jura Barona pāragrās nāves. Bija jābūt nomodā par sešām meitām un diviem dēliem. «Mēs bijām bāreņi, bet ne sērdieņi,» raksta par šo laiku K. Barons.
Avoti: 7-1. sējums