sēsties
sēsties sēžos, sēdies, sēžas, arī sestos, sēsties, sēstas, pag. sēdos; refl.
1.Novietoties sēdus stāvokli.
PiemēriSēsties pie galda.
Stabili vārdu savienojumiSēsties (kādam) uz kakla. Sēsties airos.
1.1.Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), parasti sēdus.
PiemēriSēsties autobusā.
1.2.pārn. Sākt veikt (darbu, darbību), parasti sēdus.
PiemēriIzvēdinu istabu, pavingroju, nomazgājos ar vēsu ūdeni, lai nenāktu vairs miegs, tad sēstos klāt pie sava rakstāmā.
2.Uzmesties (uz kā, kur u. tml.), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
PiemēriPutnu sarodas arvien vairāk un vairāk. Tie krīt no debesīm ar klusu šalkoņu. Grib sēsties uz rokām, uz pleciem, uz galvas.
2.1.Laisties zemāk, parasti, lai piezemētos (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
PiemēriLidmašīna sēžas.
3.parasti 3. pers. Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (parasti par kā nogulsnēm).
PiemēriKafijas biezumi sāk sēsties.
3.1.Veidot kārtu, slāni (kur, uz kā u. tml.) — par sīkām vielas daļiņām.
PiemēriMetāla skaidiņas sēstas uz galodas.
3.2.Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
PiemēriUz mēbelēm sēstas putekļi.
3.3.Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) — par miglu, dūmiem u.tml.
PiemēriMigla sēdās aizvien zemāk, līdz beidzot priekšējās līnijas bija tītas necaurredzamā aizsegā.
4.parasti 3. pers. Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
PiemēriGrunts sēžas.
4.1.Pakāpeniski grimt (piemēram, par celtni).
PiemēriAizsprosts sēžas.
4.2.Pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu).
PiemēriDurvis sēžas.
5.parasti 3. pers. Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
PiemēriŪdens dīķī sēžas.
6.parasti 3. pers. Rietēt (parasti par sauli, mēnesi).
PiemēriSaule jau sēdās, un pēdējie stari, kas krita tieši sejā, neļāva nekā saskatīt.
Avoti: 7-1. sējums