Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sēsties
sēsties sēžos, sēdies, sēžas, arī sestos, sēsties, sēstas, pag. sēdos; refl.
1.Novietoties sēdus stāvokli.
PiemēriSēsties pie galda.
  • Sēsties pie galda.
  • Sēsties galda galā.
  • Sēsties uz sola.
  • Sēsties pie stūres.
  • Visi viesi nevarēja saiet reizē pie galda, tāpēc sēdās papriekšu tik vīrieši un pēc viņiem atkal sievieši.
  • Ausīs sāka zvanīt, tad viņam vajadzēja sēsties zemē un nogaidīt, kamēr pāriet reibonis.
  • ..vakaros, bērnus noguldījusi, Zane sēdās pie ratiņa vai stellēs un vērpa un auda..
Stabili vārdu savienojumiSēsties (kādam) uz kakla. Sēsties airos.
1.1.Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), parasti sēdus.
PiemēriSēsties autobusā.
  • Sēsties autobusā.
  • Sēsties lidmašīnā.
  • Sēsties kamanās.
  • ..kad [aktieris].. dodas uz Dziesmu svētku koncertu, cits pēc cita aptur autobusi ar dziedātājiem, viņi lūdz, lai sēžas iekšā, lai nāk pulkā.
  • pārn. Neslava sēstas vēja ratos un brauc ar reizi uz visām pusēm.
1.2.pārn. Sākt veikt (darbu, darbību), parasti sēdus.
PiemēriIzvēdinu istabu, pavingroju, nomazgājos ar vēsu ūdeni, lai nenāktu vairs miegs, tad sēstos klāt pie sava rakstāmā.
  • Izvēdinu istabu, pavingroju, nomazgājos ar vēsu ūdeni, lai nenāktu vairs miegs, tad sēstos klāt pie sava rakstāmā.
  • Pēteris.. aizrautīgi sēdās pie savas otrās simfonijas.
  • ..viena daļa bērnu viegli un bez grūtībām apgūst lasīšanas un rakstīšanas iemaņas, ar prieku un patiesu interesi sēstas pie grāmatas.
2.Uzmesties (uz kā, kur u. tml.), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
PiemēriPutnu sarodas arvien vairāk un vairāk. Tie krīt no debesīm ar klusu šalkoņu. Grib sēsties uz rokām, uz pleciem, uz galvas.
  • Putnu sarodas arvien vairāk un vairāk. Tie krīt no debesīm ar klusu šalkoņu. Grib sēsties uz rokām, uz pleciem, uz galvas.
  • Mazie bezdelīdzēni nu arī bija pieauguši un sāka rāpties ārā no lizdām, laisties pa sētu un sēsties uz žoga un jumtiem.
  • ..Naktīm vajag savu vērot: Kā pa laktām vistas sēstas, Ko ēd govis laiskā mierā.
2.1.Laisties zemāk, parasti, lai piezemētos (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
PiemēriLidmašīna sēžas.
  • Lidmašīna sēžas.
  • Lidmašīna pamazām slīd uz leju...Riņķojam, bet nesēžamies... negaisa dēļ.. nolaisties nav iespējams.
3.parasti 3. pers. Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (parasti par kā nogulsnēm).
PiemēriKafijas biezumi sāk sēsties.
  • Kafijas biezumi sāk sēsties.
3.1.Veidot kārtu, slāni (kur, uz kā u. tml.) – par sīkām vielas daļiņām.
PiemēriMetāla skaidiņas sēstas uz galodas.
  • Metāla skaidiņas sēstas uz galodas.
3.2.Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
PiemēriUz mēbelēm sēstas putekļi.
  • Uz mēbelēm sēstas putekļi.
  • Sniegs krita vēl joprojām. Miklās, bezveidīgās pikas.. sēdās uz uzacīm un skropstām..
  • Uz sejas un rokām sēdās kaut kas viegls, līdzīgs pūkām. Tās bija plēnes, kuras kopā ar deguma smaku atnesa vējš no artilērijas uzvandītajām sādžām.
  • Vējš trenca norautas lapas. Tās pacēlās gaisā un sēdās uz ielas asfalta kā izbiedēts zvirbuļu bars.
3.3.Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) – par miglu, dūmiem u.tml.
PiemēriMigla sēdās aizvien zemāk, līdz beidzot priekšējās līnijas bija tītas necaurredzamā aizsegā.
  • Migla sēdās aizvien zemāk, līdz beidzot priekšējās līnijas bija tītas necaurredzamā aizsegā.
  • Migla vēl sēžas, bet virs tās jau samanāma bālgana saule.
4.parasti 3. pers. Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
PiemēriGrunts sēžas.
  • Grunts sēžas.
  • Siens sēžas.
  • Pēc pārstādīšanas palma jāaplej, augsne pieskalosies ciešāk saknēm un vēl sēdīsies.
4.1.Pakāpeniski grimt (piemēram, par celtni).
PiemēriAizsprosts sēžas.
  • Aizsprosts sēžas.
  • Sienās knikšķ. Māja ir veca, droši vien sēžas, tāpēc arī knikšķ.
4.2.Pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu).
PiemēriDurvis sēžas.
  • Durvis sēžas.
  • Jūtu, uz slidenā jumta mani notur vienīgi sarūsējušo naglu galviņas, kas mazliet izlīdušas, vecajām siekstām sēžoties.
5.parasti 3. pers. Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē). Kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
PiemēriŪdens dīķī sēžas.
  • Ūdens dīķī sēžas.
  • Es nonāku pie upes un atrodu ūdens malā iesprausto mietiņu.. uz sausuma; upe pa nakti ir stipri sēdusies.
6.parasti 3. pers. Rietēt (parasti par sauli, mēnesi).
PiemēriSaule jau sēdās, un pēdējie stari, kas krita tieši sejā, neļāva nekā saskatīt.
  • Saule jau sēdās, un pēdējie stari, kas krita tieši sejā, neļāva nekā saskatīt.
  • Mēness sāka sēsties aiz kokiem, un meža tumšās ēnas sniedzās gandrīz līdz sētsvidum.
Avoti: 7-1. sējums