sēža
sēža -as, s.
1.anat. Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām.
PiemēriSēžas kauls.
Stabili vārdu savienojumiSēžas vieta.
2.Sēdēšana.
PiemēriSedlinieks nogrozīja galvu un pasmīnēja bārdiņā. Sēža nebij laba, maisa gals šļuka aizvien zemāk..
2.1.sar. Tas, ko lieto sēdēšanai.
PiemēriSēž [ratos] Jāzepiņš līdzās kungam, kurš gandrīz viens pats iegāzies visā sēžā, tā ka viņam atliek tikai šaura maliņa.
3.tehn. Savienojamo elementu, detaļu virsmu savstarpējās piekļaušanās atbilstība.
PiemēriNekustīgā sēža.
Stabili vārdu savienojumiSēžas pielaide.
Avoti: 7-1. sējums