sūce
sūce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Bojājums (piemēram, kuģim, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu. Arī hermētiskuma zudums (kam).
PiemēriReaktora sūce.
- Reaktora sūce.
- Kartera sūce.
- Jumtā radusies sūce.
- Lielā laiva.. sasniedz avarējušo zvejas traleri. Izrādās, ka tas kaut kur dabūjis lielu sūci, pa daļai jau piesmēlies ar ūdeni un sācis grimt.
- Noturēt virs ūdens nelaimīgo kuģi nebija viegls uzdevums. Nemitīgi radās jaunas sūces, jo tērauda plāksnes nekur nederēja, spraugas un caurumi bija jādrīvē katru dienu.
Avoti: 7-2. sējums