Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sūcināt
-inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
PiemēriJaunie, svaigi sūcinātie gulšņi, saules sakarsētajā balastā gulēdami, kusa koši melni..
2.reti Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūcas.
PiemēriPamata grāvis ir izdzīts, kā nākas, Lai nu tas sūcina rāvu, cik jaudas.
Avoti: