sūdzēt
sūdzēt sūdzu, sūdzi, sūdz, pag. sūdzēju; trans.
1.jur. Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
PiemēriSūdzēt kaimiņu tiesā.
2.Vērsties (pie kāda) ar nosodījumu, pārmetumiem (par kādu).
PiemēriSūdzēt skolotājai klases biedru.
2.1.intrans.
PiemēriViņa bij gribējusi sūdzēt par vedeklu, bij gribējusi vīru piedabūt, lai šis to norāj..
3.Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
Piemēri..Krustiņš draugam sūdzēja savu postu, tam visu izstāstīdams, kas starp viņu un tēvu bij noticis.
Stabili vārdu savienojumiSūdzēt grēkus.
Avoti: 7-2. sējums