sūdzēties
sūdzēties sūdzos, sūdzies, sūdzas, pag. sūdzējos
1.jur. Vērsties (pie valsts orgāna, juridiska orgāna, amatpersonas) ar sūdzību.
PiemēriSūdzēties prokuroram.
- Sūdzēties prokuroram.
- Sūdzēties tiesā.
- «Senātā pret jums jau iesniegta sūdzība.. Viņi sūdzas, ka jums zeme nepareizi piešķirta.»
- «Vajag sūdzēties. Jāraksta prokuroram.»
- Katram pilsonim ir tiesības sūdzēties par neierakstīšanu vai nepareizu ierakstīšanu vēlētāju sarakstā..
2.Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
PiemēriSūdzēties par dzīvi.
- Sūdzēties par dzīvi.
- Kā parasti saimniece sūdzas par savām dzīves grūtībām: nav malkas, nav naudas.
- Neesmu pirmais, kas sūdzas, ka mūsu dienās cilvēki zaudējuši prasmi rakstīt vēstules.
- Māte sūdzas, ka viņai trūkstot skaistu tērpu.
2.1.Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli).
PiemēriSievai viņš gan par slimību nekā nesūdzējās..
- Sievai viņš gan par slimību nekā nesūdzējās..
- Ilzīte, kas jau šad tad bija sūdzējusies par sāpēm labajā sānā, pēkšņi saslima.
- Paēdusi māte sūdzējās, ka sāpot galva.
Avoti: 7-2. sējums