tālrunis
tālrunis -ņa, v.
1.Telefona aparāts.
PiemēriPacelt tālruņa klausuli.
- Pacelt tālruņa klausuli.
- Abigaila: Seržant, jūsu kabinetā zvana tālrunis!
- ..saimniece Ojāru pamodināja paagri un sauca pie tālruņa. Zvanīja inženieris un pavēstīja, ka izsūtīts ilgi gaidītais motorgreiders.
- Tūlīt no stacijas viņa piezvanīja uz māju, bet neviens pie tālruņa nepienāca.
2.Telefona aparāta sastāvdaļa, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
Piemēri..muižnieks patlaban runāja pa tālruni. Saīdzis atgāja no aparāta.
- ..muižnieks patlaban runāja pa tālruni. Saīdzis atgāja no aparāta.
- Olivers: Aleksandru satiki? - Bernards: Viņa bija aizņemta. Viņai neatlika ne piecas minūtes, ko ar mani parunāt. Vienā laidā pļāpāja pa tālruni, pieņēma nācējus, tramdīja darbiniekus.
- Mani pārņēma dusmas. Viņš tālrunī visādi izrunājās ar mani, bet, kad ir izdevība pabūt aci pret aci, tad vienaldzīgi aiziet.
3.sar. Telefona abonementa numurs.
Piemēri«Labi, piezvaniet man rīt pat,» un Brigita pateica savas darba vietas tālruni.
- «Labi, piezvaniet man rīt pat,» un Brigita pateica savas darba vietas tālruni.
Avoti: 7-2. sējums