Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tālumnieks
tālumnieks -a, v.
tālumniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
PiemēriSilmežu Trinei jau bija dividesmit [divdesmit] divi gadi, bet vēl nebija dzirdēts, ka jel kāds precinieks būtu pieteicies, lai nu tuvumnieks vai tālumnieks.
Avoti: 7-2. sējums