Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tāpiņš
tāpiņš -a, v.; parasti vsk.
Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma. Patekas.
PiemēriPlanders pārbaudīja, no kādas mucas Makāns ielaidis, vai nav paņēmis stipro. Pie mašīnas vajadzēja dzert tapiņu, tas ir, pašu vājāko, lai nereibst..
Avoti: 7-2. sējums