Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tāpiņš
tāpiņš -a, v.; parasti vsk.
Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma. Patekas.
PiemēriPlanders pārbaudīja, no kādas mucas Makāns ielaidis, vai nav paņēmis stipro. Pie mašīnas vajadzēja dzert tapiņu, tas ir, pašu vājāko, lai nereibst..
  • Planders pārbaudīja, no kādas mucas Makāns ielaidis, vai nav paņēmis stipro. Pie mašīnas vajadzēja dzert tapiņu, tas ir, pašu vājāko, lai nereibst..
  • «..tas [skābais vīns] garšo tāpat kā.. saulē sasilis tāpiņš...»
Avoti: 7-2. sējums