Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tējkarote
tējkarote -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā.
PiemēriPie tuvākajiem galdiņiem daži ar tējkarotēm pieskandināja tasītēm, aicinot pārtraukt čalošanu..
1.1.Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
PiemēriGlāzei skāba krējuma pievieno tējkaroti mārrutku..
Avoti: 7-2. sējums