Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tējkarote
tējkarote -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā.
PiemēriPie tuvākajiem galdiņiem daži ar tējkarotēm pieskandināja tasītēm, aicinot pārtraukt čalošanu..
  • Pie tuvākajiem galdiņiem daži ar tējkarotēm pieskandināja tasītēm, aicinot pārtraukt čalošanu..
  • Tatjana ar tējkaroti noknieba kūkai stūrīti.
1.1.Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
PiemēriGlāzei skāba krējuma pievieno tējkaroti mārrutku..
  • Glāzei skāba krējuma pievieno tējkaroti mārrutku..
Avoti: 7-2. sējums