tēlot
tēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā. Atspoguļot, atveidot (ko) — par mākslas darbu.
PiemēriDaudzas un dažādas mātes ir tēlojis Ibsens: mātes, kas upurējas, mātes, kas grēko, mātes, kas savus bērnus aizdzen postā.
1.1.Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
PiemēriKad Harijs Liepiņš tēlo Totu, viņš mērķtiecīgi realizē kādreizējo inscenētāju domu.
Stabili vārdu savienojumiTēlot lomu.
1.2.intrans.
PiemēriUn viņš tēlo filmā, ne jau pirmajā..
1.3.Tēlaini stāstīt, aprakstīt, raksturot (ko).
PiemēriCik dzīvi vien mācēdams, viņš [tēvs].. tēloja man priekšā, cik nelaimīgus tos ar māti varējis vienā acumirklī padarīt.
2.Izlikties (par ko). Izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
Piemēri..Ģirts apklusa, atskārtis, ka tēvocis it labi saprot viņa domas, bet nezin kādēļ tēlo vientiesīti.
2.1.intrans.
Piemēri..jāizturas, it kā nekas nebūtu noticis,.. jāstaigā un jāsmaida. Jātēlo.
Avoti: 7-2. sējums