Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tērauds
tērauds -a, v.; parasti vsk.
Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
PiemēriLeģētais tērauds.
  • Leģētais tērauds.
  • Lietais tērauds.
  • Lokšņu tērauds.
  • Konstrukciju tērauds.
  • Instrumentu tērauds.
  • Nerūsošais tērauds.
  • Tērauda lējumi.
  • Tērauda lietuve.
  • Tērauda velmēšana.
  • Tērauda termiskā apstrāde.
  • Tērauda konstrukcija.
  • Krāsnī top čuguns. Tik nepieciešams tautas saimniecībai. Tālāk martenā, elektrokrāšņu.. cehos tas pārtaps par tēraudu.
  • Mārcis nokāpa pagrabā, uznesa zāģi un sāka to asināt. Smalki, sudrabaini tērauda puteklīši sakrājās uz drēbēm un nobira uz grīdas.
  • Veikli viņš [virpotājs] samaina griežņi un līgani to pievirza tērauda stienim. Vijas tieva zilganpelēka tērauda skaida.
  • sal. Viņa vaigs ir ciets kā tērauds, Viņa acis mīlas pilnas..
  • sal. ..Mums jūsu [kritušo] vietā ir jābūt Stipriem kā klintij un tēraudam.
  • pārn. Viņa gribēja vēlreiz pārmācīt Madi. Tikai pa īstam vēl pārmācīt, pakļaut. Tērauds pret tēraudu!
  • pārn. Bernhards: Esi stipra, Aleksandra! Šādos mūža brīžos mēs redzam, vai cilvēks darināts no cieta tērauda vai tikai drūpoša praula.
Stabili vārdu savienojumiTērauda (biežāk dzelzs) nervi. Tērauda kausēšana.
Avoti: 7-2. sējums