Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tēst1
tēst tēšu, tēs, tēš, pag. tēsu; trans.
1.Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
PiemēriTēst koku.
  • Tēst koku.
  • Tēst gulsni.
  • Tēst mietu.
  • Ar cirvi koku var gareniski skaldīt un tēst, bet šķērsām - cirst.
  • Liepājas pilsētas noliktava (klēts) ir guļbūve, celta no tēstiem baļķiem..
  • Aiz viena [ceļa] pagrieziena - no tēstiem laukakmeņiem celts muižas šķūnis.
  • Bibliotēkas cellē.. divas sienas aizņēma plati un smalki tēsti priežu koka plaukti..
  • sal. ..vai šobrīd nederētu taisīt likumus raupji, kā ar cirvi tēšot?
Stabili vārdu savienojumi
2.sar. Pērt. Arī sist.
PiemēriTēst palaidni.
  • Tēst palaidni.
Avoti: 7-2. sējums