tēst1
tēst tēšu, tēs, tēš, pag. tēsu; trans.
1.Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
PiemēriTēst koku.
- Tēst koku.
- Tēst gulsni.
- Tēst mietu.
- Ar cirvi koku var gareniski skaldīt un tēst, bet šķērsām - cirst.
- Liepājas pilsētas noliktava (klēts) ir guļbūve, celta no tēstiem baļķiem..
- Aiz viena [ceļa] pagrieziena - no tēstiem laukakmeņiem celts muižas šķūnis.
- Bibliotēkas cellē.. divas sienas aizņēma plati un smalki tēsti priežu koka plaukti..
- sal. ..vai šobrīd nederētu taisīt likumus raupji, kā ar cirvi tēšot?
Stabili vārdu savienojumi
- Tēs (retāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu sar. — Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
2.sar. Pērt. Arī sist.
PiemēriTēst palaidni.
- Tēst palaidni.
Avoti: 7-2. sējums