tīklojums
tīklojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → tīklot1.
PiemēriKāpuri [tīklkodēm] ir aktīvi dienā, kad barojas un veido tīklojumu, kas tos sargā no dažādiem plēsīgiem kukaiņiem.
3.Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
PiemēriMežģīņaudumam.. veidojas reljefa virsma. Aušanai nepieciešami divējāda rupjuma diegi: iedobītēm smalkāks un tīklojuma veidošanai 3-4 reizes rupjāks.
Avoti: 7-2. sējums