tīksme
tīksme -es, s.; parasti vsk.
1.Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
PiemēriIzjust tīksmi.
- Izjust tīksmi.
- Ļauties tīksmei.
- Pēteris uzbrauca uz ceļa. Viņu pārņēma tīksme, dziļš, sirsnīgs saviļņojums. Vēl minūtes desmit - un viņš būs mājās..
- Valda plauksta ir karsta un sasvīduši, Aija tur to ar abām rokām sev pie kakla, ar tīksmi sajūt, kā Valda rokai pārskrien saviļņojuma trīsas.
- ..sirds dziļumos uzvirmo tāls, sāpju caurausts, bikls apmierinājums, sāpīgai tīksmei līdzīgs noskrandis lepnums, ka viņa [sieva] te strādā kā vergs, kā robots, kā jūga lops. Lai kā, tomēr labi apzināties savu darbu..
1.1.Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
PiemēriLiels, pelēks runcis gorījās uz zvērādas, ar tīksmi izbaudīdams no kamīna plūstošo siltumu.
- Liels, pelēks runcis gorījās uz zvērādas, ar tīksmi izbaudīdams no kamīna plūstošo siltumu.
- Virs biezās muguras tēraudaini sari, aste divois gredzenos. Justs pakasa sānu - sarainais laižas guļus, tīksmē urkšķēdams.
Avoti: 7-2. sējums