tūļa
tūļa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
Tūļīgs cilvēks.
PiemēriĪstenībā Krustakmens visu mūžu bija tikai gauss tūļa, kas dzīves un darba sākumu atlika no vienas dienas uz otru.
- Īstenībā Krustakmens visu mūžu bija tikai gauss tūļa, kas dzīves un darba sākumu atlika no vienas dienas uz otru.
- «Bet jums taču ir auksti! Ak, esmu gan es tūļa!» Puisis novilka svārkus un uzlika tos uz Rūtas pleciem..
Avoti: 8. sējums