Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tūbains
tūbains -ais; s. -a, -ā
tūbaini apst.; bot.
Tāds, ko klāj biezi matiņi (par augiem, to daļām). Biezs (par augu matojumu).
PiemēriViena parastā ķirša vietā var iestādīt četrus vai sešus tūbainos ķiršus, kuri.. neslimo..
Avoti: 8. sējums