Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tūta
tūta -as, s.
1.Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī turza.
PiemēriSatīt tūtu.
1.1.Šāds veidojums kopā ar tā saturu. Šāda veidojuma saturs.
PiemēriApaļš galds, uz tā laikam cukura tūta, jo ap to zuzināja vientulīga lapsene.
Avoti: 8. sējums