tūta
tūta -as, s.
1.Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī turza.
PiemēriSatīt tūtu.
- Satīt tūtu.
- Bērt ogas tūtā.
- ..galds apkrauts.. ēdiena traukiem, tūtām, kulītēm, burkām..
- Artūrs atgriežas ar makten lielu tūtu rokās. Tanī konfektes, tūlīt redzams.
- Toreiz daudz zemākā lidojumā bieži varējām sajust gaisa bedres.. Šur tur kāds pasažieris neizturēja un tvēra pēc tūtas...
1.1.Šāds veidojums kopā ar tā saturu. Šāda veidojuma saturs.
PiemēriApaļš galds, uz tā laikam cukura tūta, jo ap to zuzināja vientulīga lapsene.
- Apaļš galds, uz tā laikam cukura tūta, jo ap to zuzināja vientulīga lapsene.
- Bet Ilze tīri sirsnīgi sniedz man roku un pat kurvīti, kurā ielikta mīksta baltmaize un konfekšu tūta.
Avoti: 8. sējums