tabors
tabors -a, v.
1.Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis. Šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
Piemēri..kaut kur tuvumā apmetušies čigāni. Marts padzīvos taborā pie viņiem pāris dienu, tad atgriezīsies..
- ..kaut kur tuvumā apmetušies čigāni. Marts padzīvos taborā pie viņiem pāris dienu, tad atgriezīsies..
- ..labākajiem darba darītājiem pasniedza Goda rakstus. Apbalvoto vidū bija arī daži čigānu tautības puiši, kurus viss sanākušais tabors sveica ar skaļu kāju švīkstināšanu pēdējās rindas solos.
2.vēst. Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi. Šādas nometnes karavīru grupa.
Piemēri..viņu jau gaidīja uzbrukumam sagatavotie marokāņu tabori un ārzemnieku leģions.
- ..viņu jau gaidīja uzbrukumam sagatavotie marokāņu tabori un ārzemnieku leģions.
Avoti: 7-2. sējums