taka
taka -as, s.
1.Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš.
PiemēriMeža taka.
Stabili vārdu savienojumiIemīta (arī iestaigāta) taka (arī ceļš).
1.1.pārn. Cilvēka darbība, darbības virziens. Dzīves gaita, gājums.
Piemēri..komponists Andrejs Jurjāns 1875. gadā izlūkoja taku, pa kuru savam mērķim pretī dosies arī Emīls Dārziņš. Tā vairs neaizaugs, aiz pirmajiem sekos nākamie..
Avoti: 7-2. sējums