taktiķis
taktiķis -ķa, v.
taktiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
PiemēriGaisa kauju taktiķis.
- Gaisa kauju taktiķis.
2.Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
PiemēriLai saimniecību priekšgalā būtu tālredzīgi stratēģi un taktiķi.
- Lai saimniecību priekšgalā būtu tālredzīgi stratēģi un taktiķi.
Avoti: 7-2. sējums