taktiķis
taktiķis -ķa, v.
taktiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
PiemēriGaisa kauju taktiķis.
2.Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
PiemēriLai saimniecību priekšgalā būtu tālredzīgi stratēģi un taktiķi.
Avoti: 7-2. sējums