talismans
talismans -a, v.
Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
PiemēriViņa portfelī visur nēsā līdzi manu gliemežnīcu... Tas esot talismans - labākā drauga dāvana, kam piemītot burvju vara atvairīt nepatikšanas.
- Viņa portfelī visur nēsā līdzi manu gliemežnīcu... Tas esot talismans - labākā drauga dāvana, kam piemītot burvju vara atvairīt nepatikšanas.
- Savā mūžā esinu redzējis visdažādākos talismanus - medaljonus, rokassprādzes, zilonīšus.. Taču es neticētu, ja pats savām acīm nebūtu redzējis, ka ir arī tāds talismans, ko nēsā mutē. Jā, tieši tā - mutē. Un šis talismans bija pīpe.
- ..Vēl no pūķa tevi sargā Manis dotais talismans.
- sal. Kaut gan Stendāla varonis Žiljēns Napoleona ģīmetni glabā kā talismanu, Stendāla attiecības pret Napoleonu ļoti svārstīgas.
- pārn. Katram gadalaikam savs talismans, tas ir - katrs gadalaiks piedāvā cilvēkam savu talismanu, ja vien viņiem ir saprašana un ticība šādām lietām.
Avoti: 7-2. sējums