Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
talārs
talārs -a, v.
Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
PiemēriTiesneša talārs.
  • Tiesneša talārs.
  • Advokāta talārs.
  • Svinīgajos sarīkojumos savā melnajā talārā ietērpies.., tas [mācītājs] saviem audzēkņiem reprezentēja visu laicīgo un garīgo varu zemes virsū.
  • Zinātņu akadēmijas sekretārs: Tagad mēs esam šeit, lai tev pasniegtu nemirstības diplomu un apliktu akadēmiķa talāru.
  • Katre: Kad melni zalkši rātskungu talāros tagad paklusām šņāc - esi jau dzirdējusi, kā nu ne -, ka Bergenam es gan esot sieva, bet Gīzem - māsiņa!
Avoti: 7-2. sējums